August 14, 2023 0

On Training — Shodo Harada Roshi

in Teksti

Nav starpības mācībās, nav starpības cilvēku dziļajā vēlmē mosties Patiesībai.

Lai gan jauni cilvēki, ar pavisam nelielu dzīves pieredzi sabiedrībā, kad viņiem ir vēlme mācīties, ir vairāk tīri (nepiesārņoti). Ja viņi var praktizēt ar vienu-noteiktu virziena koncentrāciju, viņi varētu iegūt dziļu pieredzi īsā laikā. Kaut arī mūsu laikā, kad ir tik daudz visa, kas novērš uzmanību, tas kļūst grūtāk. Dzīvojot sabiedrībā, mūsu idejas un koncepti pieaug, un iegūt koncentrētu vienvirziena prātu ir grūti. Taču, ja mēs vēl saglabājam saskarsmi ar iekšējo tīrību, vēlēšanās un apņemšanās mācīties pieaug. Izmantojot šo priekšrocību, realizācija kļūst iespējama. Kaut ir arī vecāka gadagājuma cilvēki, kuri bija spējīgi izlauzties.

Ja mēs joprojām turamies pie personīgā Es idejas, tad mūsu intuīcija nevar darboties. Intuīcijai nav nekā kopīga ar sapratni. Kad Es ir nomests, tad sēta, kura sadala esību un debesis, un zemi tiks noņemta, un tad intuīcija var darboties. Kad Budda ieraudzīja rīta zvaigzni, kā sevi pašu, tā bija tieši tā pati pieredze. 

Daudzi tic tam, ka koāns samadhi ir domāšana. Kaut komentārā pie pirmā Mumonkana koāna, Džošu māca, ka mums vajadzētu uzpildīt ar koānu visus mūsu 360 mazos kauliņus, visus 84,000 mūsu matu poras ar mūsu koānu, nedomājot par eksistenci vai ne-eksistenci.

Kā saka Rinzai Dzendži, neturpiniet pirmo domas momentu un laidiet vaļā otro  veidojošos domas momentu. Neprātojiet par to, kas ir jau noticis, un nenovirziet savu prātu pie lietām, kuras vēl nav notikušas. Ja jūs varat to izdarīt, tam ir lielāka vērtība nekā desmit gadiem Zen mācībām klosterī.

Amatieri novirza savu prātu pie domām par problēmām un tādā veidā rada paši savu maldināšanu, graujot savas mācības. Var teikt, ka cilvēki, kam ir bail tikties ar savu nāvi, patiesībā neesot reāli dzīvojoši. Mums nepieciešams pielikt pūles, lai izlauztos.

Mūsu laikā cilvēki ir tik aizņemti ar ārējām lietām, un viņiem nav viegli ieskatīties dziļāk iekšienē. Tas ir bīstami. Tas ir tas pats, ka it kā būtu tikai dienas laiks un nav nakts laika. Tieši tāpēc cilvēki tikai starpību pasauli, pazaudējot sajūtu būt vienotam ar visu. Tas ir mūsu sabrukums. Ja nav nekā varena, kam ticēt, cilvēki turas pie savas sapratnes un spriedumiem. Es ticu, ka patiesa, grandioza gudrība var rasties tikai tad, kad mums ir dziļa ticība mūsu īstenā prātā, pie kura mums vajadzētu mosties.

Mācības ļauj rakt dziļāk iekšpusē, nesadalot savu prātu. Uzsākot mācības, neskatīties apkārt, kamēr jūs neizlaužaties. Tas ir ātrais ceļš (fast track). Mēdz būt laiks, kad cilvēks sāk uztraukties un šaubīties mācībās. Šī iekšējā cīņa pārvēršas par motivāciju praksei. Vairāki piepūļu gadi varētu atnest pieredzi būt brīvam no pieķeršanos kaut kam. Šīs pieredzes prieku nevar apturēt, tas atnes patiesus smieklus.

Jūs varat izmērīt cilvēka emocijas? Ja varat, tad jūs skatāties uz savām emocijām konceptuāli. Tas var izskatīties pretrunīgi, bet neļaujiet sajūtam aprīt jūs. Vienkārši, kad jūs skumstat, esiet absolūti skumji; kad jūs esat priecīgi, esiet pārpildīti ar prieku. Kad mēs priecājamies, un nejūtam to, tas ir dīvaini, kad mēs skumstam, un nejūtam to, tas nav dabiski. Mums jābūt patiesiem – un tas nav par to, lai izskaitļotu kaut ko.

SHO ir Visuma pamats, kad SHO ir izrādīts, Ceļš ir vaļā. Cilvēkiem ir savs ceļš priekš cilvēkiem, dzīvniekiem ir savs ceļš priekš dzīvniekiem, augiem – savs eksistences ceļš. Un palikt ar savu ceļu ir viedi.

Ja mēs, kā cilvēki, nedzīvojam savu cilvēka ceļu, mēs vairs neesam cilvēki. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi zināt vieduma likumus un, pat ja tu neesi sasniedzis īstu prāta dziļumu, turpināt neatlaidīgi piepulēties, kamēr patiesības balss netiks sadzirdēta. Neatkāpties, turpināt skatīties iekšienē, kamēr patiesība nekļūst par mūsu realitāti.

Zen ir tikai par pamošanos. Kad, redzot puķi dārzā tanī vietā, lai apbrīnotu, cik tā ir skaista, ja mūsu redzošā acs ir patiesa, viss tiek uztverts vienkārši kā patiesība. Mēs tieši no mūsu pieredzes zinām, kas mums jādara. Tanī vietā, lai klanīties Buddai, mēs klanāmies mūsu patiesām prātam.